Kā mēs rēķinām

Mēneša rēķins sastāv no sešām rindām

Sludinājumā ir viens skaitlis — cena. Mēneša izmaksas ir seši: kredīta maksājums, degviela, apkope, ceļa nodoklis, OCTA un KASKO. Katru no tiem rēķinām atsevišķi, un katrs kartītē ir redzams atsevišķi, lai vari pārbaudīt, ar ko nepiekrīti.

Kredīta maksājums

Noklusējumā rēķinām 10% pirmo iemaksu, 5 gadus un 7% gadā. Šie nav mūsu izdomāti skaitļi: 2026. gada 28. jūlijā Latvijas bankas publicēja auto kredītus ar 6,9% (SEB), 7,3% (Swedbank), 7,4% (Luminor) un 7,6% (Citadele), bet lietota auto līzingu ar 3,5–7%. Tātad 7% ir līzinga augšgals un kredītu apakšgals. 10% pirmā iemaksa ir augstākā summa, ko kāds publiski prasa — Swedbank un Inbank prasa 0%, Mogo un Citadele 10%.

Tas ir pieņēmums, ne piedāvājums. Tava īstā likme atkarīga no ienākumiem un auto vecuma, tāpēc visus trīs skaitļus vari nomainīt pats, un vari izslēgt kredītu pavisam, ja pērc par skaidru naudu.

Mazākais aizdevums, ko pieņemam, ir €3 000. Auto, kam pēc tavas pirmās iemaksas aizņēmums paliktu zem šīs summas, mēs rēķinām kā tādu, kas jāpērk uzreiz par visu naudu — pie noklusētās 10% iemaksas tas ir auto, kas maksā mazāk nekā aptuveni €3 333.

Kur šis skaitlis beidzas. €3 000 ir zemākā summa, ko publiski norāda tie aizdevēji, kuru lapas pārbaudījām 2026. gada 29. jūlijā — un tā ir tieši summa, no kuras sākas viens no tiem, nevis summa, ko neviens neaizdod. Visu Latvijas tirgu mēs neesam pārstaigājuši: patēriņa kredītu piedāvājumus neskatījāmies vispār, un vienam aizdevējam lapa toreiz neatbildēja. Ja tavs aizdevējs kreditē mazāk, šī robeža tev nav saistoša — tā ir mūsu aprēķina robeža, ne tirgus.

Degviela

Cena nāk no Eiropas Komisijas nedēļas degvielas cenu biļetena — Latvijas vidējā mazumtirdzniecības cena ar visiem nodokļiem, ko Komisija publicē katru nedēļu. To ielasa fona darbs reizi sešās stundās, un kartīte rēķina ar to.

Gāzei (LPG) biļetenā Latvijas cenas nav. Tai lietojam datētu rezerves vērtību €0,91/l, mērītu 2026. gada 29. jūlijā, un kartīte pasaka, ar kuru no abiem avotiem konkrētais auto rēķināts.

Patēriņš nāk no diviem oficiāliem avotiem, atkarībā no auto vecuma:

• Eiropas Vides aģentūra (EEA) — jaunu auto reģistrāciju uzraudzība pēc Regulas (ES) 2019/631, 2021.–2023. gada reģistrācijas. WLTP cikls.
• Lielbritānijas VCA — tipa apstiprinājuma dati par 2000.–2018. gadu, publicēti ar Open Government Licence. NEDC cikls. Vairums Latvijā tirgoto lietoto auto ir tieši šajā vecumā.

Abi ir laboratorijas skaitļi, un VCA to saka pati: testa apstākļos iegūtās vērtības uz ceļa var netikt sasniegtas. Tāpēc mēs tos paceļam uz reālo braukšanu, pirms kāds tos redz — WLTP skaitli mazāk, NEDC skaitli vairāk, jo vecākais tests bija tālāk no realitātes.

Uzlādējamiem hibrīdiem sertifikāts pieņem, ka auto 70–85% attāluma nobrauc ar elektrību; īsti īpašnieki Eiropā nobrauc 45–49%. Tos rēķinām pēc īstās proporcijas, ne pēc sertifikāta.

Apkope un remonti

Pamatā ir Bigbank 2017. gada aprīļa pētījums — vienīgais Latvijas pētījums, kas mēra tieši apkopi un remontus atsevišķi no visa pārējā. Tas nav aptauja par to, ko īpašnieki atceras: izmaksas rēķināja kopā ar Normundu Avotiņu un «Inter Cars Latvija» astoņiem nosauktiem 2007. gada modeļiem, kuriem tobrīd bija desmit gadu:

• Kompaktie (VW Golf 1.6, Ford Focus 1.6, Opel Astra 1.6, Toyota Auris 1.6) — €4 645 par nākamajiem 150 000 km.
• Vidējie (Audi A4 2.0D, Mazda 6 2.0, VW Passat 2.0D, BMW E90 320D) — €5 412 par nākamajiem 150 000 km.

Lietojam tieši «uz 150 000 km» skaitļus, nevis gada summas, jo tad nav jāpieņem, cik daudz pētījuma auto brauca gadā — un tāpēc, ka mēs zinām tavu īsto nobraukumu un varam atbildēt ar to.

2017. gada eiro nav 2026. gada eiro, tāpēc summu pārrēķinām pēc Centrālās statistikas pārvaldes patēriņa cenu indeksa, apakšgrupa 07.2.3 «Personisko transportlīdzekļu apkope un remonts» — tieši šis tēriņu veids, nevis vispārējā inflācija. 2015=100: 105,0 (2017) → 149,1 (2025), tas ir ×1,420.

Vecumu pievieno CSDD dati: desmit gadus vecs auto ir tas, ko pētījums mērīja, un vecāks vai jaunāks auto tiek mērogots pēc tā, cik bieži tāda vecuma auto apskatē uzrāda būtiskus trūkumus.

Kā ieskaitām šī auto nobraukumu: Latvijas atvērtajos datos odometra nav — CSDD tehnisko apskašu failā ir datums, marka un modelis, izlaiduma gads, degvielas veids, apskates veids un novērtējums, bet ne nobraukums —, tāpēc no odometra vien mēs nevaram pateikt, cik bieži tāds auto lūst. Toties varam pateikt, cik vecs auto parasti ir nobraucis tik daudz: ss.lv sludinājumos desmit gadus vecs auto vidēji rāda ap 229 000 km, piecus gadus vecs ap 109 000, divdesmit gadus vecs ap 294 000 (mūsu mērījums pār ~3 000 sludinājumiem, 2026. gada septembris). Sludinājuma odometru mēs noliekam uz šīs skalas, nolasām vecumu, kādā tik tālu parasti nobrauc, un ņemam tā paša CSDD līknes koeficientu. Tad abus — pēc īstā vecuma un pēc nobraukuma — apvienojam vidējā (ģeometriskajā), jo auto ar mazu nobraukumu tāpat noveco: gumijas, rūsa un elektronika odometru neskatās. Tas, ka abus ņemam līdzīgā svarā, ir mūsu spriedums, ne mērījums. Rezultāts: divi vienāda vecuma auto ar 100 000 un 400 000 km vairs nemaksā vienādi, bet vidējam sludinājumam skaitlis nemainās. Ja sludinājumā nobraukuma nav, rēķina tikai pēc vecuma, un kartīte to pasaka.

Kur šeit ir aplēse: markas ietekme. Latvijā publicēta skaitļa par apkopes izmaksām pa markām nav, un CSDD dati uz šo jautājumu neatbild — tie mēra, cik bieži auto ir bojāts, nevis cik maksā remonts. Pēc tiem Porsche apskati neiztur retāk nekā vidējais auto, bet no tā neizriet, ka Porsche remonts ir lētāks. Tāpēc markas ietekmi turam šauru un kartīte pasaka, ka šī daļa ir aplēse.

Ceļa nodoklis

Likmes ņemtas no likuma «Par transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli» teksta likumi.lv, nevis no pārskata lapām. Likums rēķina trīs dažādi, un izšķir pirmās reģistrācijas datums:

• reģistrēts pēc 2020. gada 31. decembra — pēc CO2, WLTP tabula;
• reģistrēts no 2009. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim — pēc CO2, NEDC tabula;
• vecāki — pēc masas, motora tilpuma un jaudas.

Abas CO2 tabulas nekad nejaucam kopā: WLTP mēra to pašu auto apmēram piektdaļu augstāk, tāpēc NEDC gramus liekam tikai pret NEDC likmēm un otrādi. Kartīte pasaka, uz kura no trim pamatiem konkrētais auto rēķināts. Pilnas likmju tabulas — Ceļa nodoklis 2026.

OCTA un KASKO

Abi ir diapazoni, ne piedāvājumi. OCTA rēķinām €7–17 mēnesī; KASKO aptuveni 5–8% no auto vērtības gadā, ar apakšējo robežu (par mazāku neviens nepārdod) un augšējo (dārgiem auto procents izlīdzinās). Avoti pārbaudīti 2026. gada 28. jūlijā: octaok.lv OCTA kalkulatori, if.lv un bta.lv KASKO cenu lapas.

Īstā cena atkarīga no vadītāja vecuma, stāža, zaudējumu vēstures un reģiona — neko no tā sludinājums nepasaka, tāpēc precīzāku skaitli godīgi nosaukt nevaram. KASKO rēķinām pēc noklusējuma tāpēc, ka līzinga devējs to parasti prasa, kamēr kredīts nav nomaksāts, un vari to izslēgt.

Cik bieži šis modelis lūzt

Uz kartītes redzamais uzticamības skaitlis nāk no CSDD atvērtajiem datiem par tehniskajām apskatēm (data.gov.lv, licence CC0): 3 528 257 pamatpārbaudes no 2021. līdz 2024. gadam. Skaitām, cik bieži konkrēts modelis konkrētā vecumā saņem novērtējumu «būtisks trūkums» vai «bīstams trūkums», un rādām to pret tāda paša vecuma auto vidējo.

Rēķinām tikai pirmreizējās apskates — atkārtotajās ierodas tie, kas pirmo neizturēja, tāpēc tās pašas par sevi rāda greizu ainu. Modeli rādām tikai tad, ja izlasē ir vismaz 200 auto. VIN mums nav un nevajag: sakritība notiek pēc markas, modeļa un vecuma, tāpēc tas ir apgalvojums par šādu auto, ne par tieši šo eksemplāru.

Cik auto būs vērts beigās

Mēneša rēķins pasaka, cik maksā braukt. Tas nepasaka, kas paliek rokās, kad kredīts ir nomaksāts — un tieši tur diviem auto ar vienādu mēneša maksu var būt pavisam dažādi iznākumi. Tāpēc kartīte rāda divus skaitļus blakus: cik būsi samaksājis par pašu auto (pirmā iemaksa plus visi maksājumi) un cik tas tad būs vērts.

Otrais skaitlis nav prognoze. Tas ir šodienas tirgus cena: cik ss.lv šodien prasa par tikpat vecu tādu pašu modeli. Ja skaties uz 2022. gada auto un kredīts ir uz pieciem gadiem, tad jautājums ir «cik šodien maksā 2017. gada tāds pats» — un tieši to mēs nolasām.

Dati ir mūsu pašu mērījums. Reizi sešās stundās nolasām visu ss.lv sludinājumu klāstu pa cenu joslām — pēdējā pilnā aplī 22 129 sludinājumi — un katram modelim novelkam vienu līniju cauri tā cenām pa vecumiem. No līnijas ņemam nevis vidējo cenu, bet attiecību: cik reizes lētāks šis modelis ir piecus gadus vecāks. To reizinām ar šī auto cenu, tāpēc atbilde ir par to auto, kas ir ekrānā, nevis par vidējo mašīnu.

Rādām to tikai tad, kad varam. Līnija sanāk 190 modeļiem — tiem, kuriem tirgū ir vismaz 25 sludinājumi vismaz piecos dažādos vecumos —, un to nelasām tālāk par diviem gadiem aiz vecākā sludinājuma, kas modelim tirgū vispār ir. Praksē skaitlis parādās aptuveni divām trešdaļām auto; pārējiem nerādām neko, jo alternatīva būtu visa tirgus vidējais. To pārbaudījām un noraidījām: vidējais četrgadīgais un vidējais deviņgadīgais sludinājums nav viens un tas pats modelis, tāpēc visa tirgus attiecība sanāk 0,66–0,80, kamēr viena modeļa ietvaros tā ir 0,55. Tas sistemātiski novērtētu nolietojumu par mazu.

Ko ņemt vērā: ss.lv cenas ir prasītās, ne samaksātās, un Latvijā par auto kaulējas. Skaitlis ir par tādu auto, ne par tieši šo — nobraukums, stāvoklis un vēsture tajā neieiet. Un pieņēmums, uz kura viss stāv, ir tas, ka cenas konkrētam vecumam laikā turas; ja tirgus kopumā pakāpsies vai nokritīs, pakāpsies vai kritīs arī šis skaitlis.

Kur skaitlis ir aplēse

Neviens no šiem skaitļiem nav pārdevēja piedāvājums, un daži ir mūsu pieņēmumi. Godīgi apkopojot:

• Kredīta likme un pirmā iemaksa — pieņēmums no tirgus vidējā, maināms.
• Patēriņš — tā modeļa tipiskais auto, ne tieši šis eksemplārs; laboratorijas skaitlis, pacelts uz reālo braukšanu.
• Apkopes markas ietekme — pieņēmums, jo Latvijā mērīta skaitļa nav.
• OCTA un KASKO — diapazoni; īstā cena atkarīga no vadītāja.
• Ceļa nodoklis — likmes ir likuma, bet CO2 vai motora parametri ir tā modeļa tipiskie, ja sludinājums tos nenosauc.

Galīgo skaitli vienmēr pasaka pārdevējs, apdrošinātājs un banka. Ja kaut kas rāda nepareizu skaitli, tieši to gribam zināt — raksti uz support@novantum.app un pievieno sludinājuma saiti.

Avoti

• Eiropas Komisijas nedēļas degvielas cenu biļetens — degvielas cenas.
• Eiropas Vides aģentūra (EEA), jaunu auto CO2 uzraudzība pēc Regulas (ES) 2019/631 — patēriņš un CO2 jaunākiem auto.
• Lielbritānijas Vehicle Certification Agency (VCA), Open Government Licence — patēriņš un CO2 auto no 2000. līdz 2018. gadam.
• CSDD atvērtie dati par tehniskajām apskatēm (data.gov.lv, CC0) — defektu biežums un apkopes vecuma mērogojums.
• Centrālās statistikas pārvaldes patēriņa cenu indekss, apakšgrupa 07.2.3 — apkopes izmaksu pārrēķins no 2017. gada.
• Bigbank 2017. gada pētījums — apkopes un remontu līmenis.
• likumi.lv — ceļa nodokļa likmes.